Vakcinācijas vēsture

Vakcinācijas izcelsme

Vakcīnas tiek izmantotas jau vairāk nekā 200 gadus, kopš 1796. gada tika izstrādāta pirmā vakcīna aizsardzībai pret bakām – slimību, kas nogalināja līdz pat pusei no inficētajiem un kas nodarīja lielu postu cilvēces civilizācijai. 

Pirms vakcīnas izstrādes cilvēki paļāvās uz procesu, ko sauca par variolāciju – nelielu daudzumu vīrusu (kas bija baku čūlās), ko ievada zem ādas no pacientiem atveseļošanās posmā, kuri bija inficēti ar bakām. Variolācija tika ievesta Eiropā no Āzijas un Āfrikas, kur to izmantoja jau simtiem gadu, taču šis process radīja risku inficēt cilvēku ar slimību, no kuras bija paredzēts aizsargāt. Drošākas un efektīvākas vakcīnas izstrāde nozīmēja, ka cilvēki varēja aizsargāties pret bakām, neradot draudus saslimt ar šo slimību.

Lai aizsargātu cilvēkus pret šo slimību, neriskējot saslimt ar bakām, vakcīnā pret bakām tika izmantots fragments, kas iegūts no govju bakām – daudz mazāk bīstamas slimības, kas ir saistīta ar bakām. Baku vakcīna bija dzīva novājināta vakcīna, kurā tika izmantots slimību izraisoša dīgļa/vīrusa vājāks paveids, lai pret to imunizētu cilvēkus.

Tikai 20. gadsimtā visā pasaulē notika vakcinācijas kampaņa, kuras rezultātā 1980. gadā tika izskaustas bakas. Plaši izplatīta vakcinācija nozīmēja, ka slimība, kas 20. gadsimtā vien nogalināja simtiem miljonu cilvēku, vairs nerada risku cilvēku veselībai un vairs netiek pārnesta nekur pasaulē. Pēdējais cilvēka saslimšanas gadījums tika konstatēts 1978. gadā. Bakas ir pirmā un vienīgā cilvēka slimība, kas ir izskausta. 

Atklājumu gadsimts

Pēc baku vakcīnas izstrādes zinātnieki sāka pētīt iespēju izmantot vakcināciju, lai aizsargātu pret citām slimībām. Nākamo simtu gadu laikā zinātnieki izstrādāja metodes trakumsērgas slimību profilaksei pēc saskares ar trakumsērgu, izmantojot metodi, kas līdzīga baku vakcīnai izmantotajai metodei. Zinātnieki arī veiksmīgi identificēja difteriju izraisošo baktēriju celmu, kas ir būtisks solis, lai izstrādātu vakcīnu pret šo slimību. 

19. gadsimta beigās zinātnieki atklāja, ka laboratorijā ar karstumu vai ķimikālijām nogalinātas baktērijas joprojām var izraisīt imūnsistēmas reakciju. Tajā 1896. gadā tika izstrādātas pirmās inaktivētās vakcīnas, lai aizsargātu cilvēkus no inficēšanās ar vēdertīfu un holēras baktērijām. 

Vakcinācija mūsdienu laikmetā

Tiek uzskatīts, ka 1918. gada Spānijas gripas pandēmija ir nogalinājusi līdz 50 miljoniem cilvēku visā pasaulē. Pandēmijas laikā tika veikti daudzi pētījumi par pretgripas vakcīnas ražošanu. Tomēr, tā kā trūkst izpratnes par slimību (jau ilgu laiku tiek uzskatīts, ka to izraisa baktērijas), tikai 1945. gadā lietošanai tika apstiprināta pirmā pretgripas vakcīna.  Vakcīnā sekmīgi tika izmantoti inaktivēti gripas vīrusi, kas iemācīja organismu cīnīties ar vīrusu. Lai gan iepriekšējās inaktivētās vakcīnas iedarbojas uz baktērijām, pretgripas vakcīna bija pirmā inaktivētā vakcīna, kas aizsargāja pret vīrusu. Kopš tā laika katru gadu tiek ražota atjaunināta pretgripas vakcīna, lai palīdzētu aizsargāt sabiedrību no šīs slimības. 

20. gadsimta 20. gados zinātnieki atklāja, ka, pievienojot vakcīnām noteiktas vielas, var droši pastiprināt organisma imūnsistēmu. Adjuvantu atklāšana bija būtisks sasniegums, un tās rezultātā 1932. gadā pirmo vakcīnu pret garā klepus slimību pastiprināja ar alumīnija sāļiem. Alumīnija sāļus joprojām izmanto kā palīgvielas dažās mūsdienu vakcīnās.

Panākumi, kas palīdzēja izstrādāt iedarbīgu pretgripas vakcīnu, arī ļāva zinātniekiem atklāt vakcīnu pret poliomielītu — slimību, kas, domājams, ir nogalinājusi vairāk nekā divus miljonus cilvēku Eiropā un izraisījusi dzīvi ietekmējošu invaliditāti vairāk nekā miljoniem cilvēku, pirms vakcīna veicināja tās izskaušanu Eiropā. Šī inaktivētā vakcīna pirmoreiz tika ievadīta lielos daudzumos 1954. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs. Šodien poliomielīta vakcīna ir iekļauta bērnu vakcinācijas kalendāros visā Eiropā un visā pasaulē, lai nodrošinātu visu bērnu aizsardzību. Masveida vakcinācijas kampaņu rezultātā 2002. gadā Eiropas reģions tika pasludināts par brīvu no poliomielīta. 

1963. gadā tika izstrādāta vakcīna pret masalām, kas ir vēl viens galvenais nāves un invaliditātes cēlonis Eiropā. Kopš tā laika, tā kā vakcīna tika ieviesta valstu vakcinācijas kalendāros visā Eiropā un visā pasaulē, masalu gadījumu skaits ir krasi samazinājies un slimības ietekme ir ievērojami samazinājusies. Tomēr joprojām notiek slimības uzliesmojumi, kas liecina par to, cik svarīgi ir turpināt vakcinācijas pasākumus. 

Izpratnes padziļināšana

Tā kā mūsu izpratne par mūsu imūnsistēmu, slimībām un ģenētiku attīstījusies 20. gadsimta otrajā pusē, zinātnieki atklāja jaunus veidus, kā palīdzēt aizsargāt mūs no slimībām. Pagājušā gadsimta 60. gados zinātnieki atklāja olbaltumvielu, kas ļauj B hepatīta vīrusam izraisīt slimību. Viņi izmantoja šo atklājumu, lai 1981. gadā izstrādātu pirmo uz olbaltumvielām balstīto vakcīnu, kas aizsargā pret vīrusu, izmantojot nelielu vīrusa fragmentu, lai apmācītu organismu cīnīties pret slimību.
1972. gadā laboratorijā pirmo reizi tika sekmīgi demonstrētas vīrusu vektoru vakcīnas, tomēr pagāja gandrīz 50 gadi, līdz vīrusu vektoru vakcīna tika apstiprināta lietošanai cilvēkiem, lai novērstu Ebolas vīrusu.  

Pagājušā gadsimta 60. gados pirmo reizi tika atklāta mRNS (matrices ribonukleīnskābe). mRNS līdzīgi kā DNS ir daļa no kodēšanas sistēmas, ko izmanto olbaltumvielu veidošanai. Nākamajās desmitgadēs zinātnieki izpētīja, kā varētu izmantot mRNS, lai novērstu slimības. Tikai pēc vairākām desmitgadēm tika atklāta efektīva metode mRNS pārnešanai organismā. mRNS vakcīnas pret gripu tika testētas 20. gadsimta 90. gados, un iespējamās trakumsērgas vakcīnas tika testētas 2013. gadā. Tikai Covid-19 pandēmijas laikā papildu finansējums, līdz šim nepieredzēta starptautiska sadarbība un atjaunotie centieni noveda pie tā, ka pirmās mRNS vakcīnas tika laistas apgrozībā. 

Fonds nākotnei

Vakcinācija, kādu mēs to pazīstam šodien, ir pastāvējusi jau vairākas paaudzes, ievērojami samazinot ar vakcīnām novēršamo slimību radīto postu cilvēkiem, ģimenēm un kopienām visā pasaulē. Tagad mums ir vakcīnas pret daudzām infekcijas slimībām, un zinātniskās pētniecības un izstrādes senā vēsture nozīmē, ka vairāk nekā 200 gadu laikā gūtā pieredze turpina kalpot par pamatu turpmākai attīstībai. 

 

1796. gads – pirmā vakcīna jebkad

Dzīva, novājināta vakcīna, kurā tiek izmantotas vielas no govju baku čūlām, lai aizsargātu cilvēkus pret bīstamākajām bakām.

1896. gads – pirmā inaktivētā vakcīna

Tiek izstrādātas pirmās inaktivētās vakcīnas, kas aizsargā cilvēkus no vēdertīfa un holēras. 

1932. gads – pirmā vakcīna ar adjuvantu 

Kļūst pieejama vakcīna pret garo klepu. Pēc adjuvantu atklāšanas 20. gadsimta 20. gados šī ir pirmā vakcīna, kas satur alumīnija sāļus, lai veicinātu organisma imūnreakciju. 

1946. gads – pirmā pretgripas vakcīna

Pretgripas vakcīna bija pirmā inaktivētā vakcīna, kas aizsargāja pret vīrusu. Kopš tā laika katru gadu tiek ražota ikgadēja pretgripas vakcīna.

1952. gads – pirmā vakcīna pret poliomielītu

Zinātnieki atklāj vakcīnu pret poliomielītu – slimību, kas, kā tiek uzskatīts, ir nogalinājusi vairāk nekā divus miljonus cilvēku Eiropā un izraisījusi dzīvi ietekmējošu invaliditāti vēl miljoniem cilvēku.

1961. gads – atklāta mRNS

Zinātnieki atklāj mRNS, paverot ceļu jauniem vakcīnu veidiem.

1963. gads – pirmā vakcīna pret masalām

Tiek atklāta vakcīna pret masalām, viens no galvenajiem nāves un invaliditātes cēloņiem Eiropā.

1972. gads – būtisks sasniegums vīrusu vektoru vakcīnas jomā

Pētnieki sekmīgi pierāda, ka ir iespējams izmantot nekaitīgu vīrusu, lai sniegtu norādījumus ķermenim. 

1980. gads – baku izskaušana

Pasaules mēroga vakcinācijas kampaņas rezultātā tiek izskaustas bakas – vienīgā cilvēku slimība, kas jebkad izskausta. 

1981. gads – pirmā vakcīna uz olbaltumvielu bāzes

Tiek izstrādāta pirmā vakcīna, kurā izmantoti vīrusa fragmenti. 

2002. gads – Eiropa pasludināta par brīvu no poliomielīta 

Plaši izplatīta vakcinācija pret poliomielītu izkauj slimību, kas nogalināja miljoniem cilvēku un atstāja miljoniem cilvēku ar pastāvīgu invaliditāti. 

2006. gads – vakcīna pret HPV 

Tiek izstrādāta pirmā vakcīna pret HPV jeb vīrusu, kas var izraisīt sešu veidu vēzi, tostarp dzemdes kakla vēzi un anālo vēzi, un ir saistīts ar desmitiem tūkstošu vēža gadījumu vīriešiem un sievietēm Eiropā katru gadu. 

2019. – pirmā vīrusu vektoru vakcīna

Pirmā vakcīna, kas izmanto nekaitīgu vīrusu, lai sniegtu norādījumus organismam, ir apstiprināta aizsardzībai pret Ebolas vīrusu vairāk nekā 40 gadus pēc tam, kad šis jēdziens pirmo reizi tika demonstrēts. 

2020. gads – pirmā mRNS vakcīna

Gandrīz 60 gadus pēc mRNS atklāšanas un pēc gadu desmitiem ilgas izpētes ir pieejama pirmā mRNS vakcīna, lai apkarotu Covid-19 pandēmiju.