Kā vakcīnas darbojas
Vakcīnas darbojas, mācot imūnsistēmai, kā cīnīties pret slimību, ja tā kādreiz nonāk saskarē ar šīs slimības ierosinātāju. Tas ievērojami samazina risku nopietni saslimt vai izplatīt slimību citiem. Vakcīnas var aizsargāt pret vienu vai vairākām slimībām. Dažreiz vienlaicīgi var tikt ievadītas vairākas vakcīnas, lai nodrošinātu aizsardzību pret vairākām slimībām.
Vakcīnas var aizsargāt pret vienu vai vairākām slimībām. Dažreiz vienlaicīgi var tikt ievadītas vairākas vakcīnas, lai nodrošinātu aizsardzību pret vairākām slimībām.
Lielākā daļa vakcīnu satur novājinātu vai inaktivētu vīrusa vai baktērijas formu vai nelielu vīrusa vai baktērijas daļu, ko dēvē par antigēnu.
Ievadot cilvēkam vakcīnu, imūnsistēma atpazīst antigēnu kā svešu. Tiek aktivizētas imūnsistēmas šūnas, lai tās sintezētu antivielas un veidotu atmiņu par vīrusu vai baktēriju.
Vēlāk, ja cilvēks nonāks saskarē ar īsto vīrusu vai baktēriju, viņa imūnsistēma to atcerēsies un ātri saražos nepieciešamās antivielas un aktivizēs pareizās imūnsistēmas šūnas, lai nonāvētu vīrusu vai baktēriju. Tā cilvēks tiek aizsargāts pret slimību.
Turpretī cilvēki, kas iegūst imunitāti, pārslimojot slimību, var izplatīt to citiem un pakļaut sevi nopietnu slimības komplikāciju riskam.
Aizsardzība
Dažādas vakcīnas nodrošina atšķirīgu aizsardzības līmeni. Aizsardzības ilgums atšķiras atkarībā no slimības. Dažas vakcīnas var aizsargāt pret slimību tikai īsu laiku, un tām var būt vajadzīgas revakcinācijas devas; citu vakcīnu nodrošinātā imunitāte var saglabāties ilgstoši.
Vakcinācija aizsargā ne tikai vakcinētos cilvēkus. Tā netieši aizsargā arī nevakcinētos sabiedrības locekļus, samazinot inficēšanās risku. To dēvē par kolektīvo imunitāti.
Komponenti
Papildus vienam vai vairākiem antigēniem var pievienot arī citus komponentus, lai palīdzētu saglabāt vakcīnas stabilitāti un efektivitāti. Regulatīvās iestādes pārliecinās, vai visi šie komponenti ir droši.
Šie komponenti ir:
- stabilizatori: vakcīnas komponentu stabilitātes saglabāšanai;
- adjuvanti: tie uzlabo imūno atbildes reakciju pret vakcīnu, padarot atbildes reakciju spēcīgāku, ātrāku un laika gaitā noturīgāku – viens no adjuvantiem ir, piemēram, alumīnijs;
- palīgvielas: tās ir neaktīvas sastāvdaļas, piemēram, ūdens vai nātrija hlorīds (sāls), kā arī konservanti vai stabilizatori, kas palīdz nodrošināt vakcīnas nemainīgumu uzglabāšanas laikā, saglabājot tās aktivitāti.
Dažu vakcīnu sastāvā var būt arī neliels daudzums citu vielu, ko izmanto ražošanas procesā, piemēram, ovalbumīns (olās esoša olbaltumviela) vai neomicīns (antibiotika). Ja šīs vielas var izraisīt reakciju jutīgiem vai alerģiskiem cilvēkiem, to klātbūtne tiek norādīta veselības aprūpes darbiniekiem un pacientiem sniegtajā informācijā.
Vakcīnu veidi
Vakcīnas uz proteīnu bāzes satur mazus vīrusa vai baktērijas gabaliņus, kas nav bīstami, bet palīdz imūnsistēmai atpazīt un apkarot īstu infekciju. Gripas, stingumkrampju un garā klepus vakcīnas ir šāda veida vakcīnu piemēri, un tās tiek izmantotas jau daudzus gadus.
Taču šie laboratorijā iegūtie proteīni tikai stimulē imūnsistēmu un neizraisa infekciju vai saslimšanu.
Vakcīnas uz proteīnu bāzes bieži satur vielas, ko dēvē par adjuvantiem. Tie pastiprina imūnsistēmas atbildes reakciju pret vakcīnu un pastiprina aizsardzību.
mRNS un vīrusa vektora vakcīnas satur norādījumus cilvēka šūnām, kā sintezēt antigēna proteīnu. Šie norādījumi ir vienā no divām formām, vai nu kā molekula, ko dēvē par matricas ribonukleīnskābi jeb mRNS, vai nekaitīgs vīruss, kam ir ģenētiskā informācija.
Kad cilvēks saņem vienu no šiem vakcīnu veidiem, viņa šūnas ievēro šos norādījumus un pēc tam ražo antigēna proteīnu, ko imūnsistēma atpazīst kā svešu, aktivizējot imūnsistēmas šūnas un veidojot antivielas.
Pirmās četras vakcīnas pret Covid-19, kas reģistrētas ES, bija mRNS vai vīrusa vektora vakcīnas.
Inactivated vaccines contain viruses that have been inactivated (killed) in a lab using heat or chemicals.
Inactivated viruses cannot reproduce themselves or cause illness but can still produce an immune response in the body. When a person receives an inactivated vaccine, their immune system identifies the inactive viruses as foreign. This teaches the body to produce antibodies to fight the viruses off.
Live attenuated vaccines contain live viruses or bacteria that have been weakened by changing their DNA or by selecting weakest viruses or bacteria to include in the vaccine.
Weakened viruses and bacteria in live attenuated vaccines cannot cause disease but they can still produce an immune response in the body. When a person receives a live attenuated vaccine, the immune system identifies the weakened bacteria or viruses as foreign. This teaches the body to produce antibodies to fight off the bacteria or viruses.
Live attenuated vaccines produce a strong immune response that can last a long time. This means that fewer doses may be needed than for other types of vaccine.
Common live attenuated vaccines are the measles, mumps and Rubella (MMR) vaccine and the chickenpox vaccine.
The first vaccine ever developed was a live attenuated vaccine. This was a vaccine against smallpox, developed in 1798. Live attenuated vaccine technology is still used today in modern vaccines such as those for measles, chickenpox and yellow fever.
Toxoid vaccines contain toxins that have been inactivated and are therefore no longer toxic.
Toxins are chemicals produced by bacteria and that can cause some diseases, such as tetanus and diphtheria.
Toxoids are made in the lab by deactivating disease-causing toxins, using chemicals or heat.
Inactivated toxins in toxoid vaccines cannot cause illness but they can still produce an immune response in the body. When a person receives a toxoid vaccine, the immune system targets the deactivated toxins and learns how to neutralise them. This teaches the body how to deactivate the toxins and prevent disease in future.
Toxoid vaccines teach the body to combat the toxins produced by the bacteria rather than fight off the bacteria themselves.
Toxoid vaccines often include an adjuvant to make the response stronger.
Common toxoid vaccines are the ones used against tetanus and diphtheria.
Vakcīnu apstiprināšana Eiropas Savienībā
Uzziniet, kā iestādes Eiropā pārbauda vakcīnu drošumu un efektivitāti pirms to apstiprināšanas lietošanai.
Vakcinācijas sniegtie ieguvumi
Kā vakcīnas mūs aizsargā un pārtrauc slimību izplatīšanos? Uzziniet to sniegtos ieguvumus indivīdiem un sabiedrībai.
COVID-19 medicines
European Medicines Agency - Safety of COVID-19 vaccines