1. Sākumlapa
  2. Par vakcīnām
  3. Kā vakcīnas darbojas

Kā vakcīnas darbojas

Vakcīnas darbojas, mācot imūnsistēmai, kā cīnīties pret slimību, ja tā kādreiz nonāk saskarē ar šīs slimības ierosinātāju. Tas ievērojami samazina risku nopietni saslimt vai izplatīt slimību citiem. Vakcīnas var aizsargāt pret vienu vai vairākām slimībām. Dažreiz vienlaicīgi var tikt ievadītas vairākas vakcīnas, lai nodrošinātu aizsardzību pret vairākām slimībām.

Vakcīnas var aizsargāt pret vienu vai vairākām slimībām. Dažreiz vienlaicīgi var tikt ievadītas vairākas vakcīnas, lai nodrošinātu aizsardzību pret vairākām slimībām.

Lielākā daļa vakcīnu satur novājinātu vai inaktivētu vīrusa vai baktērijas formu vai nelielu vīrusa vai baktērijas daļu, ko dēvē par antigēnu.

Ievadot cilvēkam vakcīnu, imūnsistēma atpazīst antigēnu kā svešu. Tiek aktivizētas imūnsistēmas šūnas, lai tās sintezētu antivielas un veidotu atmiņu par vīrusu vai baktēriju. 

Vēlāk, ja cilvēks nonāks saskarē ar īsto vīrusu vai baktēriju, viņa imūnsistēma to atcerēsies un ātri saražos nepieciešamās antivielas un aktivizēs pareizās imūnsistēmas šūnas, lai nonāvētu vīrusu vai baktēriju. Tā cilvēks tiek aizsargāts pret slimību.

Turpretī cilvēki, kas iegūst imunitāti, pārslimojot slimību, var izplatīt to citiem un pakļaut sevi nopietnu slimības komplikāciju riskam.

How vaccines work
1. Vakcīna satur antigēnu. 2. Pēc vakcinācijas cilvēka imūnsistēma reaģē uz antigēnu un iemācās pret to cīnīties. 3. Inficējoties ar faktisko slimības ierosinātāju, persona ir aizsargāta, jo imūnsistēma atceras, kā reaģēt.

Aizsardzība

Dažādas vakcīnas nodrošina atšķirīgu aizsardzības līmeni. Aizsardzības ilgums atšķiras atkarībā no slimības. Dažas vakcīnas var aizsargāt pret slimību tikai īsu laiku, un tām var būt vajadzīgas revakcinācijas devas; citu vakcīnu nodrošinātā imunitāte var saglabāties ilgstoši.

Vakcinācija aizsargā ne tikai vakcinētos cilvēkus. Tā netieši aizsargā arī nevakcinētos sabiedrības locekļus, samazinot inficēšanās risku. To dēvē par kolektīvo imunitāti.

Komponenti

Papildus vienam vai vairākiem antigēniem var pievienot arī citus komponentus, lai palīdzētu saglabāt vakcīnas stabilitāti un efektivitāti. Regulatīvās iestādes pārliecinās, vai visi šie komponenti ir droši.

Šie komponenti ir:

  • stabilizatori: vakcīnas komponentu stabilitātes saglabāšanai;
  • adjuvanti: tie uzlabo imūno atbildes reakciju pret vakcīnu, padarot atbildes reakciju spēcīgāku, ātrāku un laika gaitā noturīgāku – viens no adjuvantiem ir, piemēram, alumīnijs;
  • palīgvielas: tās ir neaktīvas sastāvdaļas, piemēram, ūdens vai nātrija hlorīds (sāls), kā arī konservanti vai stabilizatori, kas palīdz nodrošināt vakcīnas nemainīgumu uzglabāšanas laikā, saglabājot tās aktivitāti.

Dažu vakcīnu sastāvā var būt arī neliels daudzums citu vielu, ko izmanto ražošanas procesā, piemēram, ovalbumīns (olās esoša olbaltumviela) vai neomicīns (antibiotika). Ja šīs vielas var izraisīt reakciju jutīgiem vai alerģiskiem cilvēkiem, to klātbūtne tiek norādīta veselības aprūpes darbiniekiem un pacientiem sniegtajā informācijā.

Vakcīnu veidi

Vakcīnas uz proteīnu bāzes satur mazus vīrusa vai baktērijas gabaliņus, kas nav bīstami, bet palīdz imūnsistēmai atpazīt un apkarot īstu infekciju. Gripas, stingumkrampju un garā klepus vakcīnas ir šāda veida vakcīnu piemēri, un tās tiek izmantotas jau daudzus gadus.

Taču šie laboratorijā iegūtie proteīni tikai stimulē imūnsistēmu un neizraisa infekciju vai saslimšanu.
Vakcīnas uz proteīnu bāzes bieži satur vielas, ko dēvē par adjuvantiem. Tie pastiprina imūnsistēmas atbildes reakciju pret vakcīnu un pastiprina aizsardzību.
 

mRNS un vīrusa vektora vakcīnas satur norādījumus cilvēka šūnām, kā sintezēt antigēna proteīnu. Šie norādījumi ir vienā no divām formām, vai nu kā molekula, ko dēvē par matricas ribonukleīnskābi jeb mRNS, vai nekaitīgs vīruss, kam ir ģenētiskā informācija.

Kad cilvēks saņem vienu no šiem vakcīnu veidiem, viņa šūnas ievēro šos norādījumus un pēc tam ražo antigēna proteīnu, ko imūnsistēma atpazīst kā svešu, aktivizējot imūnsistēmas šūnas un veidojot antivielas.

Pirmās četras vakcīnas pret Covid-19, kas reģistrētas ES, bija mRNS vai vīrusa vektora vakcīnas.