Covid-19

Kas ir Covid-19

Covid-19 ir slimība, ko izraisa smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 (SARS-CoV-2).

Covid-19 uzliesmojums, kas sākās 2019. gada beigās un 2020. gada sākumā izplatījās pa visu pasauli, izraisīja smagus sociālus un ekonomiskus traucējumus, līdz 2023. gadā PVO ģenerāldirektors noteica, ka Covid-19 vairs nav starptautiska sabiedrības veselības ārkārtas situācija. 

Īss pārskats par Covid-19 Eiropā

  • Vīrusa izraisīta elpošanas orgānu slimība.
  • Covid-19 viegli izplatās pa gaisu.
  • Kopš 2020. gada visā pasaulē vairāk nekā 778 miljoni saslimšanas gadījumu un 7 miljoni nāves gadījumu.
  • Var izraisīt smagas komplikācijas vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu.
  • Vakcinācija aizsargā pret smagiem Covid-19 simptomiem.

Uzziniet vairāk par Covid-19 vakcīnām savā valstī!

Symptoms of COVID-19

Kādi ir Covid-19 simptomi

Simptomi citu starpā ir šādi:

  • drudzis,
  • klepus,
  • vispārējs vājums vai nogurums,
  • garšas vai ožas izmaiņas vai zudums,
  • iekaisis kakls,
  • galvassāpes,
  • muskuļu sāpes,
  • caureja.

Slimības smagums katrai personai ievērojami atšķiras.

Daži cilvēki ir asimptomātiski, kas nozīmē, ka viņiem nav nekādu simptomu.

Smagos gadījumos var būt šādi simptomi:

  • apgrūtināta elpošana vai elpas trūkums,
  • apjukums,
  • sāpes krūtīs.

Cilvēkiem ar smagiem simptomiem var būt vajadzīga specializēta medicīniskā aprūpe un atbalsts.

Dažiem cilvēkiem ar smagiem Covid-19 simptomiem var būt nepieciešama hospitalizācija, lai saņemtu šo aprūpi. Vissmagākajos gadījumos pacientiem dažkārt var būt nepieciešama intensīvā terapija un var iestāties nāve, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem, kam jau ir kāda pamatslimība.

Kādas ir Covid-19 komplikācijas

Cilvēki ar smagiem simptomiem, kas ietekmē elpceļus, var būt jāpieslēdz ventilatoram (plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtai). Dažiem Covid-19 slimniekiem ir arī lielāks ar asins recēšanu saistītu komplikāciju, piemēram, insulta vai sirdslēkmes, risks.

Varbūtība, ka būs nepieciešama hospitalizācija, ir lielāka gados vecākiem pieaugušajiem un tiem, kuriem ir hroniskas slimības vai kādas pamatslimības.

Kas ir pēc Covid-19 stāvoklis jeb garais Covid

Nelielam skaitam slimnieku SARS-CoV-2 infekcija var izraisīt ilgstošas sekas. Tās tiek sauktas par pēc Covid-19 stāvokli, ko dēvē arī par garo Covid.

Simptomi citu starpā ir šādi:

  • ožas vai garšas zudums,
  • nogurums,
  • vispārējs vājums,
  • elpas trūkums,
  • kognitīvie traucējumi.

Nav testu pēc Covid-19 stāvokļa diagnosticēšanai, un simptomi var ilgt nedēļām, mēnešiem vai vēl ilgāk.  Patlaban nav zāļu šā stāvokļa ārstēšanai. Tomēr pierādījumi liecina, ka personas, kas vakcinētas pret Covid-19, retāk ziņo par pēc Covid-19 stāvokļa simptomiem.

Transmission of COVID-19

Kā Covid-19 izplatās

SARS-CoV-2 vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku galvenokārt ar daļiņām, ko inficēts cilvēks izdala gaisā (īpaši tad, kad šis cilvēks runā, dzied, kliedz, šķauda, klepo utt.). Šīs daļiņas var sasniegt citus tuvumā esošus cilvēkus (parasti līdz divu metru attālumā), kuri tās var ieelpot.

Inficēts cilvēks var inficēt citu cilvēku jau divas dienas pirms tam, kad šim inficētajam cilvēkam sāk parādīties simptomi.

Parasti pēc inficēšanās ar šo slimību paiet piecas līdz sešas dienas, līdz sāk parādīties simptomi. Tomēr šis laiks var būt dažāds, sākot no vienas dienas līdz divām nedēļām.

Lielākas daļiņas (pilieni) var nosēsties arī uz virsmām, kam var pieskarties citi cilvēki, tādējādi vīruss var nonākt uz viņu plaukstām, un viņi var inficēties, ar plaukstām pēc tam pieskaroties acīm, degunam vai mutei. Tomēr šis inficēšanās ceļš ir daudz retāks nekā vīrusa pārnešana no personas uz personu.

Risk groups of COVID-19

Kuras personas ir pakļautas Covid-19 riskam

Risks inficēties ar Covid-19 pastāv ikvienam.

Tomēr dažām iedzīvotāju grupām ir lielāka iespējamība, ka slimība noritēs smagi. Tie ir cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, grūtnieces un cilvēki, kam jau ir kādi veselības traucējumi, piemēram:

  • aptaukošanās,
  • paaugstināts asinsspiediens,
  • diabēts,
  • sirds slimība,
  • hroniska slimība, kas ietekmē plaušas un elpceļus,
  • stāvokļi, kas ietekmē nervu sistēmu,
  • novājināta imūnsistēma.

Tāpat gados vecākiem pieaugušajiem simptomi mēdz būt smagāki nekā gados jauniem, veselīgiem pieaugušajiem un bērniem. Tomēr visi inficētie jebkurā gadījumā var nodot vīrusu citiem, un arī dažiem gados jaunākiem pieaugušajiem un bērniem slimība var noritēt smagi.

Pārpildītās telpās Covid-19 var ātri izplatīties – lieli uzliesmojumi ir notikuši, piemēram, cietumos, migrantu centros un pārtikas pārstrādes rūpnīcās.

Prevention of COVID

Kā var novērst saslimšanu ar Covid-19

Visiedarbīgākais Covid-19 profilakses veids ir vakcinācija. Vakcinēti cilvēki retāk piedzīvo smagu slimības gaitu, un viņiem retāk ir vajadzīga hospitalizācija. Tāpēc sabiedrības veselības iestādes mudina visus cilvēkus, kas ir pakļauti smagas slimošanas riskam, pēc iespējas ātrāk saņemt pilnu vakcināciju pret Covid-19.

Bieža roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni vai šķīdumu uz spirta bāzes lietošana arī palīdz novērst vīrusa ienešanu no rokām organismā caur acīm, degunu vai muti.

Vakcīnas, ko atļauts lietot Eiropas Savienībā

Lietot Eiropas Savienībā ir atļauts vairākas vakcīnas. Atļauto Covid-19 vakcīnu saraksts ir pieejams šeit: Zāles pret Covid-19 | Eiropas Zāļu aģentūra (EMA).

Treatment of COVID-19

Kā ārstē Covid-19

Ir pieejamas pretvīrusu zāles, kas iedarbojas tieši uz SARS-CoV-2 vīrusu. Ar šīm zālēm ārstē agrīnu infekciju cilvēkiem, kuriem ir augsts risks slimot smagi, ar mērķi novērst slimības saasināšanos.

Pretvīrusu zāles var būt daļa no plašākas klīniskas atbalstošās ārstēšanas, piemēram, skābekļa terapijas, par kuras izmantošanu lemj medicīniskais personāls, kas atbild par konkrētās personas aprūpi.

Lai uzzinātu jaunāko informāciju par Covid-19 ārstēšanas iespējām, apmeklējiet Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) tīmekļa vietni “Covid-19 ārstēšanas iespējas un vakcīnas” vai Eiropas Komisijas tīmekļa vietni “Covid-19 ārstēšanas iespējas” (europa.eu).

Piezīme: šajā faktu lapā ir sniegta vispārīga informācija, un to nevajadzētu izmantot veselības aprūpes speciālista individuālo speciālo zināšanu un spriedumu vietā.

Page last updated 21 Nov 2025