Covid-19

Kas ir Covid-19?

Covid-19 ir slimība, ko izraisa vīruss, kura nosaukums ir “smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2” (SARS-CoV-2). SARS-CoV-2 ir jauns koronavīrusa celms. Tas netika konstatēts cilvēkiem pirms 2019. gada decembra.

Pašreizējais Covid-19 uzliesmojums sākās 2019. gada beigās un 2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO)(link is external) to pasludināja par pandēmiju.

PVO ģenerāldirektors 2023. gada 4. maijā noteica, ka Covid-19 vairs nav starptautiskas nozīmes ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā(link is external). Viņš uzsvēra, ka, lai gan ir augstāks iedzīvotāju imunitātes līmenis un mazāk hospitalizāciju un nāves gadījumu, joprojām pastāv neskaidrības par to, kā SARS-CoV-2 varētu attīstīties.

Īss pārskats. Covid-19 Eiropā

  • Vīrusa izraisīta elpceļu slimība
  • Covid-19 viegli izplatās pa gaisu
  • Kopš 2020. gada visā pasaulē vairāk nekā 276 miljoni saslimšanas gadījumu un 2 miljoni nāves gadījumu
  • Var izraisīt smagas komplikācijas gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu
  • Vakcinācija var novērst Covid-19 infekciju un tās simptomus

Uzziniet vairāk par vakcīnu savā valstī.

Symptoms of COVID-19

Kādi ir Covid-19 simptomi?

Covid-19 galvenie simptomi ir šādi:

  • drudzis;
  • klepus;
  • vispārējs vājums vai nogurums;
  • garšas sajūtas vai ožas izmaiņas vai zudums;
  • sāpes kaklā;
  • galvassāpes;
  • muskuļu sāpes;
  • caureja.

Slimības smagums katrai personai ievērojami atšķiras.

Dažiem cilvēkiem Covid-19 norit asimptomātiski. Tas nozīmē, ka viņiem nav vispār nekādu simptomu.

Smagos gadījumos var būt šādi simptomi:

  • elpošanas grūtības vai elpas trūkums;
  • apjukums;
  • sāpes krūtīs.

Cilvēkiem ar smagiem simptomiem var būt vajadzīga specializēta medicīniskā aprūpe un atbalsts.

Pacienta slimība var strauji pasliktināties un, ja tas tā ir, tas bieži notiek slimības otrās nedēļas laikā.

Diemžēl dažiem cilvēkiem ar Covid-19 ir nepieciešama hospitalizācija. Dažiem var būt vajadzīga pat intensīvā aprūpe, dažkārt pat ilgāku laiku.

Kādas ir Covid-19 komplikācijas?

Cilvēkiem ar smagiem simptomiem, kas ietekmē elpceļus, var būt nepieciešams izmantot respiratoru (mehāniskās ventilācijas atbalstu). Tas var palielināt viņu uzņēmību pret citām infekcijas slimībām papildus Covid-19, piemēram, pneimoniju.

Dažiem Covid-19 slimniekiem ir arī lielāks ar asins recēšanu saistītu komplikāciju, piemēram, insultu vai sirdslēkmes, risks.

Varbūtība, ka nepieciešama hospitalizācija, ir lielāka gados vecākiem cilvēkiem, galvenokārt cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma un cilvēkiem ar hroniskām slimībām.

Kopumā nāves risks no Covid-19 ir zems, taču lielāks nekā gripas gadījumā. Mirstības risks ir lielāks gados vecākiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem, kuriem ir ilgstošas veselības problēmas vai blakusslimības.

Kas ir pēc Covid-19 stāvoklis jeb garais Covid?

Nelielam skaitam slimnieku SARS-CoV-2 infekcija var izraisīt ilgstošas sekas. Tās tiek sauktas par pēc Covid-19 stāvokli, ko dēvē arī par garo Covid.

Garais Covid-19 var ietekmēt visu vecumu pacientus, tostarp tos, kuriem pēc sākotnējās inficēšanās ir bijuši tikai nelieli Covid-19 simptomi.

Simptomi cita starpā ir šādi:

  • ožas vai garšas izjūtas zudums;
  • nogurums;
  • vispārējs vājums;
  • elpas trūkums;
  • kognitīvi traucējumi.

Nav testa, lai diagnosticētu pēc Covid-19 stāvokli, un simptomi var ilgt nedēļas, mēnešus vai ilgāk.  Pašlaik nav ārstēšanas pret šo slimību, tomēr pierādījumi liecina, ka personām, kas vakcinētas pret Covid-19, ir mazāka iespējamība saslimt ar garo Covid-19.

Transmission of COVID-19

Kā Covid-19 izplatās?

SARS-CoV-2 vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku galvenokārt ar daļiņām, kas izdalās gaisā, inficētajai personai elpojot, jo īpaši runājot, dziedot, kliedzot, šķaudot, klepojot u. tml. Šīs daļiņas pēc tam var sasniegt citus tuvumā esošus cilvēkus (parasti līdz divu metru attālumā), kuri tās var ieelpot.

Infekcijas pārnešana no inficēta cilvēka var sākties divas dienas pirms tam, kad tam sāk parādīties simptomi. Vidēji viena inficētā persona inficēs līdz pieciem citiem cilvēkiem, ja tā neveiks nekādus pasākumus, lai novērstu inficēšanos.

Parasti paiet piecas līdz sešas dienas, līdz kādam pēc inficēšanās sāk parādīties simptomi. Tomēr tas var arī ilgt no vienas dienas līdz divām nedēļām.

Uz virsmām, kurām pieskaras citi cilvēki, var nokrist arī lielākas daļiņas (pilieni). Šie cilvēki pēc tam var pārnest vīrusu ar rokām un inficēties, pieskaroties degunam, mutei vai acīm. Tomēr šis inficēšanās ceļš ir daudz retāks nekā pārnešana no personas uz personu.

Risk groups of COVID-19

Kuras personas ir pakļautas Covid-19 riskam?

Ikviens var inficēties ar Covid-19.

Tomēr dažām iedzīvotāju grupām ir lielāka iespējamība, ka slimība noritēs smagi. Tie ir cilvēki vecumā virs 60 gadiem un grūtnieces, kā arī cilvēki ar hroniskām slimībām, piemēram, ar

  • aptaukošanos;
  • paaugstinātu asinsspiedienu;
  • diabētu;
  • sirds slimībām;
  • ilgstošām slimībām, kas ietekmē plaušas un elpceļus;
  • stāvokļiem, kas ietekmē nervu sistēmu;
  • novājinātu imūnsistēmu.

Tāpat pieaugušajiem simptomi mēdz būt izteiktāki nekā bērniem. Tomēr bērni tik un tā var pārnest vīrusu citiem, un dažiem bērniem šī slimība norit smagi.

Pārpildītas iekštelpas rada iespēju Covid-19 ātri izplatīties: cietumos, migrantu centros un pārtikas pārstrādes rūpnīcās ir bijuši ievērojami uzliesmojumi.

Prevention of COVID

Kā var novērst saslimšanu ar Covid-19?

Visefektīvākais Covid-19 profilakses veids ir vakcinācija. Vakcinētiem cilvēkiem slimība retāk norit smagā formā vai retāk nepieciešama hospitalizācija. Tāpēc sabiedrības veselības iestādes mudina visus atbilstīgos cilvēkus pēc iespējas ātrāk vakcinēties pret Covid-19. Uzzināt vairāk par Covid-19 vakcīnām.

Bieža roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni vai spirtu saturošu šķīdumu lietošana arī palīdz novērst vīrusa pārnešanu no rokām organismā caur acīm, degunu vai muti. Plašāku informāciju skatīt mūsu infografikā par nefarmaceitiskiem pasākumiem.

Vakcīnas, kas reģistrētas lietošanai Eiropas Savienībā

Treatment of COVID-19

Kā ārstē Covid-19?

Zāles Covid-19 ārstēšanai, kas tieši iedarbojas uz vīrusu, kļūst pieejamas. Tomēr tās galvenokārt lieto smagas slimības profilaksei augsta riska grupās.

Galvenais ārstēšanas veids lielākajai daļai slimnieku ar smagu slimības gaitu joprojām ir atbalstoša aprūpe, (piemēram, skābekļa terapija un uzņemtā šķidruma līmeņa kontrole), kas bieži izrādās ļoti efektīva.

Lai uzzinātu jaunāko informāciju par Covid-19 ārstēšanu, apmeklējiet Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) tīmekļa vietni:  Covid-19 ārstēšana un vakcīnas vai Eiropas Komisijas tīmekļa vietni: Covid-19 ārstēšana (europa.eu).

Papildu informācija

--------------------------------------------------------------------

Atsauce:

1) PVO ģenerāldirektora ievadvārdi preses brīfingā par Covid-19

Piezīme: Šī faktu lapa ir paredzēta vispārīgas informēšanas nolūkos, un ar to nedrīkst aizstāt veselības aprūpes speciālista individuālu ekspertīzi un spriedumu.

Page last updated 11 Jūl 2023