Tuberkuloze (TB)

Kādi ir tuberkulozes simptomi?

Tuberkulozes simptomi atšķiras atkarībā no tā, kura ķermeņa daļa tiek ietekmēta. ES/EEZ aptuveni 80 % gadījumu tuberkuloze skar plaušas. Šādos gadījumos tipiskie simptomi ir šādi:

• nepārejošs klepus (vairāk nekā divas nedēļas)  
• drudzis 
• svīšana naktī
• ķermeņa masas zudums

Ja tuberkuloze skar citas ķermeņa daļas, var parādīties arī citi simptomi. 

Dažreiz cilvēks var inficēties ar tuberkulozes baktērijām, taču slimība neizpaužas. Šādos gadījumos, lai gan cilvēks ir inficēts ar tuberkulozi, viņam nav nekādu simptomu, viņš nav slims, kā arī nevar izplatīt slimību. Tomēr šo baktēriju klātbūtne organismā nozīmē, ka bez pienācīgas profilaktiskas ārstēšanas cilvēks ir pakļauts slimības un simptomu attīstības riskam.

Vai ir iespējamas komplikācijas?

Tuberkuloze var izraisīt neatgriezeniskus plaušu bojājumus un to pārslimojušie var ciest no vairākām pastāvīgām elpceļu veselības problēmām. Arī recidivējoša tuberkuloze nav retums.

Ja ir inficētas citas ķermeņa daļas, tuberkuloze var izraisīt neatgriezeniskus šo daļu bojājumus (piemēram, neauglību vai nieru mazspēju). 

Tuberkuloze var izraisīt arī smagas komplikācijas, kuru dēļ var būt nepieciešama hospitalizācija (piemēram, vairāku orgānu mazspēja un septisks šoks).

Kā tuberkuloze izplatās?

Baktērijas, kas izraisa tuberkulozi, izplatās pa gaisu. Tas nozīmē, ka, kad cilvēks, kurš slimo ar plaušu tuberkulozi, klepojot, šķaudot vai runājot, izplata baktērijas gaisa pilienu ceļā no cilvēka uz cilvēku. Kad cilvēks ieelpo tuberkulozes baktērijas, tās var iekļūt plaušās un sākt izplatīties. Ja tuberkuloze skar citas ķermeņa daļas, tad parasti tā nav infekcioza.

Cilvēki, kuriem ir tuberkulozes infekcija, bet kuri nav slimi, nevar izplatīt slimību citiem. 
 

Kurš ir pakļauts riskam?

Ikviens var inficēties ar tuberkulozi, taču dažiem cilvēkiem ir lielāka iespēja saslimt ar slimību nekā citiem. Šīs grupas tostarp ir: 

• tie, kuri daudz laika pavada ciešā kontaktā ar kādu, kas slimo ar tuberkulozi;
• tie, kas dzimuši vai dzīvo apgabalā, kur tuberkuloze ir izplatīta;
• cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, cilvēki ar HIV, vai kuri saņem noteiktu ārstēšanu, kas ietekmē imūnsistēmu;
• bērni līdz piecu gadu vecumam;
• cilvēki, kuri dzīvo pārapdzīvotības apstākļos un vietās ar sliktu higiēnu. Šajā grupā var ietilpt bezpajumtnieki vai ieslodzītie.

Kā var novērst tuberkulozi?

Vakcinācija var palīdzēt aizsargāt mazus bērnus pret smagām tuberkulozes formām. Papildus vakcinācijai tuberkulozes risku var samazināt, veicot vairākus piesardzības pasākumus:

• labas ventilācijas nodrošināšana;
• labas higiēnas praktizēšana; 
• mutes un deguna aizsegšana klepošanas un šķaudīšanas laikā;
• profilaktiskas tuberkulozes ārstēšanas nodrošināšana cilvēkiem ar tuberkulozes infekciju, kuri vēl nav slimi; 

agrīna plaušu tuberkulozes noteikšana ir ļoti svarīga, lai palīdzētu novērst slimības izplatīšanos.  

Kā ārstē tuberkulozi? 

Standarta tuberkulozes ārstēšanai nepieciešama vairāku antibiotiku kombinācija vismaz četrus līdz sešus mēnešus. Ārstējot tuberkulozes veidus, kas ir rezistenti pret pirmās kārtas zālēm, var būt nepieciešama atšķirīga antibiotiku kombinācija ilgāku laiku (no 6 līdz 18 mēnešiem). 

Tuberkulozes ārstēšana var izraisīt blakusparādības, kuras veselības aprūpes speciālistiem ir cieši jāuzrauga un jāpārvalda.