Masalas
What is measles?
Measles is a highly contagious viral disease that can be contracted at any age, and that can spread widely. It is a serious disease that can lead to complications and even death.
At a glance: Measles in Europe
- Disease of the skin caused by a virus
- Measles virus spreads easily through the air
- Can have severe, lifelong complications, including deafness and blindness
- Over 6000 cases in the last year
- Vaccination has been protecting against measles and its complications since the 1960s. Two doses are important to ensure optimal protection.
Kādi ir masalu simptomi?
Masalu simptomi parasti parādās 10 līdz 12 dienas pēc inficēšanās:
- sākotnējie simptomi atgādina saaukstēšanos ar iesnām, klepu un vieglu drudzi;
- acis kļūst sarkanas un jutīgas pret gaismu;
- trešajā līdz septītajā dienā temperatūra var sasniegt 41 °C;
- sarkani izsitumi, kas ilgst četras līdz septiņas dienas, sākas uz sejas un pēc tam izplatās pa visu ķermeni;
- uz smaganām un vaigu iekšpusē var arī parādīties nelieli balti plankumi.
Kādas ir masalu komplikācijas?
30 % bērnu un pieaugušo, kuri ir inficēti ar masalām, var rasties komplikācijas. Tās var būt ausu infekcijas un caureja.
Plaušu karsonis ir potenciāla nopietna komplikācija, kas ir izraisījusi dažu masalu pacientu nāvi. Plaušu karsonis ir visizplatītākais ar masalām saistītas nāves cēlonis.
Mirstība ar masalām ir 1 līdz 3 cilvēki uz 1 000 gadījumiem. Augstākais mirstības rādītājs ir personām, kuras jaunākas par pieciem gadiem, kā arī imūnkompromitētām personām.
Apmēram 1 no 1 000 masalu slimniekiem rodas smadzeņu audu iekaisums (encefalīts), kas izraisa pastāvīgu neiroloģisko invaliditāti aptuveni vienā no četriem gadījumiem.
Ļoti retos gadījumos noturīga masalu vīrusa infekcija var izraisīt subakūtu sklerozu panencefalītu (SSPE) – slimību, kurā nervu un smadzeņu audi pakāpeniski deģenerējas un kura visticamāk parādās, ja inficēšanās ar masalām ir notikusi agrīnā vecumā. SSPE parasti parādās vairākus gadus pēc tam, kad slimajam pacientam bijušas masalas; vidēji to novēro 7 līdz 10 gadus pēc inficēšanās. Simptomi ietver izmaiņas personībā, pakāpenisku garīgās veselības pasliktināšanos, muskuļu spazmas un citus neiromuskulāros simptomus. SSPE nevar izārstēt, un tas vienmēr beidzas ar nāvi.
Kā masalas izplatās?
Masalu vīruss izplatās gaisa pilienu ceļā, kad inficētā persona klepo un šķauda. Vīrusu saturoši pilieni var palikt gaisā vairākas stundas, un vīruss uz piesārņotajām virsmām saglabājas infekciozs līdz divām stundām. Inficēta persona var pārnēsāt masalas pat pirms izsitumu parādīšanās (parasti 4 dienas) un aptuveni 4 dienas pēc izsitumu parādīšanās.
Masalas viegli izplatās nevakcinētu cilvēku vidū. Tiek lēsts, ka viens cilvēks ar masalām var inficēt vidēji 12 līdz 18 neaizsargātus cilvēkus.
Kurš ir pakļauts masalu riskam?
Ikviens, kurš nav vakcinēts pret masalām vai nav tās pārslimojis, var saslimt ar masalām jebkurā vecumā.
Kā novērst inficēšanos ar masalām?
Vienīgais veids, kā aizsargāties pret masalām, ir vakcinācija. MMR (masalu, epidēmiskā parotīta un masaliņu) vakcīna ir kombinēta vakcīna, kas aizsargā pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām. MMR vakcīna ir droša un efektīva, un tās blakusparādības ir nedaudzas. Ir ziņots par vieglām reakcijām, piemēram, drudzi, apsārtumu vai pietūkumu injekcijas vietā. Dažiem vakcīnu saņēmējiem rodas neinfekciozi mēreni masalām līdzīgi izsitumi, parasti 7 līdz 14 dienas pēc vakcinācijas, un kuri izzūd vienas līdz trīs dienu laikā.
Maksimālai aizsardzībai ir vajadzīgas divas vakcīnas devas. Eiropas valstīs pirmo devu ievada vecumā no 10 līdz 18 mēnešiem. Otro devu var ievadīt vienu mēnesi vai vēlāk pēc pirmās devas saskaņā ar valsts vakcinācijas plānu.
MMR vakcīnu slimības uzliesmojumu laikā var ievadīt agrāk. Zīdaiņiem vecumā no sešiem līdz deviņiem mēnešiem, kuri atrodas vai dosies uz apgabaliem, kuros ir augsts masalu saslimstības risks, būtu jāsaņem MMR vakcīnas papildu deva. Šāda deva pirms deviņu mēnešu vecuma sasniegšanas papildina valsts vakcinācijas programmā iekļautās divas devas, kuru mērķis ir nodrošināt pilnīgu aizsardzību.
Kā masalas tiek ārstētas?
Masalām nav īpašas ārstēšanas. Lielākā daļa cilvēku atlabst ar atbalstošu ārstēšanu, kas var ietvert šķidruma uzņemšanu un pretdrudža zāles.
Lai izvairītos no masalu tālākas izplatīšanās, tiek veikti dažādi pasākumi, piemēram, karantīna no skolas vai darba gan slimajai personai, gan ciešā saskarē ar saslimušo esošajām personām, kurām ir neskaidrs vakcinācijas statuss.
Antibiotikas nav iedarbīgas pret masalām, jo slimības izraisītājs ir vīruss. Tomēr antibiotikas bieži izmanto, lai ārstētu bakteriālu infekciju komplikācijas, kas var attīstīties masalu dēļ, piemēram, plaušu karsoni un ausu infekcijas.
Plašāka informācija pieejama ECDC tīmekļa vietnē: https://www.ecdc.europa.eu/en/human-papillomavirus/factsheet (EN)
Piezīme. Šīs faktu lapas informācija ir paredzēta vispārīgas informēšanas nolūkos, un ar to nedrīkst aizstāt veselības aprūpes speciālista individuālu ekspertīzi un spriedumu.