Jautājumi un atbildes

Visām Eiropā izmantotajām vakcīnām ir jāatbilst stingriem drošības standartiem un jāpierāda, ka to sniegtie ieguvumi atsver visus riskus.  

Tomēr dažiem cilvēkiem ārsti var ieteikt nevakcinēties viņu personīgās medicīniskās situācijas dēļ.  

Tas var būt tāpēc, ka viņiem ir problēmas ar imūnsistēmu kādas slimības (piemēram, leikēmijas vai multiplās mielomas) vai citu zāļu lietošanas dēļ (piemēram, zāles, kas paredzētas orgānu transplantācijai vai dažu vēža veidu ārstēšanai).  

Ja cilvēkiem ir šādas problēmas ar imūnsistēmu, viņu organisms uz vakcināciju var reaģēt atšķirīgi. Cilvēkiem var būt arī jāizvairās no noteiktām vakcīnām, jo viņiem ir alerģija pret vienu vai vairākām to sastāvdaļām. Piemēram, dažu veidu vakcīnās var būt neliels daudzums citu vielu, ko izmanto ražošanas procesā, piemēram, ovalbumīns (olās esoša olbaltumviela) vai neomicīns (antibiotika). 

Lēmumi par vakcināciju medicīnisku iemeslu dēļ, vienmēr ir jāpieņem, konsultējoties ar ārstu.  

Lai gan saslimšana ar daudzām slimībām nodrošina cilvēkiem imunitātes līmeni pēc atveseļošanās, taču tas neattiecas uz visām slimībām. Turklāt saslimšanas dēļ cilvēkiem rodas daudz lielāks risks saistībā ar slimības izraisītām komplikācijām un slimības pārnešanu citiem. Vakcinācija ir visdrošākais veids, kā nodrošināt ilgstošu aizsardzību pret jebkādu slimību. 

Vakcinācija pret slimību rada daudz mazāku risku nekā pati slimība. Turklāt, saslimstot, arī jūsu tuvinieki un apkārtējie tiks pakļauti inficēšanās riskam.  

Lai gan nevienas zāles vai vakcīna nav 100 % efektīvas, vakcinācija mums sniedz vislabāko iespēju aizsargāties pret slimībām, kuras var novērst ar vakcīnu. 

Attiecībā uz tādām slimībām kā gripa vai Covid-19 ir daudz dažādu celmu vai mutāciju, kas var izplatīties vienā laika periodā. Šādos gadījumos vakcīnas parasti tiek atjauninātas, lai aizsargātu pret visbiežāk sastopamajām gripas vai Covid-19 formām attiecīgajā sezonā. Tas var nozīmēt, ka mēs joprojām varam inficēties, ja saskaramies ar celmu, pret kuru vakcīna var nebūt tik efektīva. 

Cilvēkiem, kuri ir vakcinēti un tomēr saslimst, parasti ir vieglāki simptomi un ir daudz mazāka iespēja, ka viņiem attīstīsies smaga saslimšana vai komplikācijas. 

Neviena vakcīna nemaina cilvēka DNS un neiedarbojas uz to.  

DNS tiek uzglabāta mūsu šūnu kodolā un ir ārkārtīgi labi aizsargāta. Dažas Covid-19 vakcīnas izmanto mRNS (matrices RNS), lai mācītu ķermenim, kā cīnīties pret vīrusu, kas izraisa Covid-19, taču tās nekādā veidā neiedarbojas uz jūsu DNS, jo mRNS neiekļūst kodolā. 

Tā vietā šī mRNS paliek šūnu ārējā daļā un tiek izmantota tikai nelielas vīrusa daļas veidošanai, lai organisms varētu iemācīties aizsargāties. Pēc tam, kad tas ir izdarīts, mRNS tiek noārdīta ļoti ātri.  

mRNA vakcīnas ir pētītas jau gadu desmitiem, un nav pierādījumu, ka tās izmaina mūsu DNS.   

Vakcīnas Eiropā tiek izmantotas jau vairāk nekā gadsimtu, un ir pierādīts, ka tās rada ievērojami mazāku risku nekā slimības, pret kurām tās aizsargā. 

Visas vakcīnas, ko izmanto ES/EEZ, iziet stingru apstiprināšanas procesu. Kad tās tiek lietotas, ārsti, regulatori un citas veselības aizsardzības iestādes pastāvīgi meklē ziņojumus par iespējamām vakcīnu blakusparādībām, kā tas tiek darīts attiecībā uz visām zālēm. Šis drošības uzraudzības process ir pazīstams kā farmakovigilance. 

Dažas vakcīnas var izraisīt nelielas blakusparādības, piemēram, diskomfortu injekcijas vietā vai galvassāpes, neilgi pēc ievadīšanas, taču nav pierādījumu, ka šobrīd lietotās vakcīnas varētu izraisīt kādas ilgtermiņa kaitīgas sekas cilvēka veselībai.   

Lai iegūtu sīkāku informāciju par šo tematu, apmeklējiet mūsu lapas par vakcīnu apstiprināšanu un drošumu un blakusparādībām.

Pateicoties vakcinācijai, dažas slimības Eiropā ir ļoti reti sastopamas. Turklāt Eiropā nav poliomielīta, taču šī slimība joprojām ir izplatīta dažās pasaules daļās.  

Ja Eiropā samazināsies pret poliomielītu vakcinēto cilvēku skaits, pastāv iespēja, ka šī slimība no šiem apgabaliem varētu izplatīties atpakaļ uz Eiropu un citām vietām, kur tā bija izskausta. 

Tāpēc vakcinācija ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu, ka slimības, kas Eiropā ir ļoti retas vai vairs nav sastopamas, neatgriežas. 

Vakcīnas neizraisa autismu. Pētnieki visā pasaulē simtiem pētījumu ir meklējuši jebkādu saikni, un nav pierādījumu par jebkādu saistību.  

1998. gada pētījumā, kurā tika apgalvots par saikni starp vakcīnām un autismu, bija ietverti izdomāti dati, un zinātnieki un ārsti uz to ir daudzkārt norādījuši. Zinātniskais žurnāls, kas publicēja pētījumu, to atsauca. Vadošais autors tika svītrots no Apvienotās Karalistes medicīnas reģistra, un viņam vairs nav atļauts darboties medicīnas jomā.  

Nav pierādījumu par saistību starp vakcināciju un autismu, un to apstiprina simtiem turpmāku pētījumu. Pētnieki visā pasaulē ir meklējuši jebkādu saikni un nav varējuši to atrast.  

Visas vakcīnas, kas apstiprinātas lietošanai Eiropā, ir pakļautas ilgam apstiprināšanas procesam, lai pierādītu to drošību, un pēc apstiprināšanas tiek pastāvīgi uzraudzītas attiecībā uz blakusparādībām.  

Vakcīnas nesatur bīstamas ķīmiskas vielas. Visām vakcīnām ir jāatbilst stingriem drošuma standartiem, pirms tās tiek reģistrētas lietošanai Eiropā.  

Dažas vakcīnas satur vielas, kas var šķist satraucošas, piemēram, alumīnija sāļus un formaldehīda atlikumus. Šīs vielas vienmēr tiek pievienotas nelielā un drošā daudzumā, un to pievienošana ir būtiska, lai vakcīna darbotos pareizi. 

Piemēram, formaldehīda daudzums dažās vakcīnās ir mazāks nekā daudzums, ko cilvēka organisms dabiski ražo, lai nodrošinātu mūsu organisma funkcionēšanu.  

Alumīnija sāļi ir droši izmantoti dažās vakcīnās kopš 20. gadsimta 30. gadiem. Nelielu daudzumu alumīnija sāļu var atrast pārtikā un dzeramajā ūdenī. Dažās vakcīnās tiem ir būtiska nozīme, lai vakcīna varētu aizsargāt cilvēku pret slimību.  

Visu vakcīnas sastāvdaļu līmenis tiek rūpīgi kontrolēts, lai nodrošinātu to klātbūtni tādā daudzumā, kas ir drošs . Regulatori pārbauda, vai vakcīnu sniegtie ieguvumi pārsniedz risku, ko rada iespējamās reakcijas uz to sastāvdaļām. 

Vakcinācija palīdz pasargāt cilvēkus no slimībām. Tā kā vakcinētiem cilvēkiem ir daudz mazāks risks saslimt, mazāka ir arī iespēja izplatīt slimību. Ja daudzi kopienas cilvēki ir vakcinēti, viņu imunitāte pret slimību pat aizsargā to nelielo cilvēku skaitu grupā, kurus nevar vakcinēt. To sauc par “kopienas imunitāti”, ko dēvē arī par “kolektīvo imunitāti”. 

Paļaujoties uz to, ka citi cilvēki jūsu kopienā ir vakcinēti, jūs pakļaujat sevi lielākam saslimšanas riskam, un daudzu slimību gadījumā tas vispār nedarbojas. Ja slimībām, kas sastopamas mūsu vidē, nav būtiska cilvēku klātbūtne lai izplatītos vai ja tām ir daudz dažādu celmu, viņi var inficēt nevakcinētās personas neatkarīgi no tā, cik daudz cilvēku ap viņiem tika vakcinēti 

Kopienas imunitāte neaizstāj vakcināciju. Izvēloties nevakcinēties, cilvēki pakļauj sevi lielākam riskam un var palielināt iespējamību, ka slimība izplatīsies viņu sabiedrībā.

Vakcīnas palīdz aizsargāt cilvēkus no slimībām. Vakcīnas māca ķermenim aizsargāties pret infekcijām, no kurām jūs saslimstat.  

Lielākā daļa vakcīnu satur tikai nelielu vīrusa vai baktērijas daļu, lai apmācītu imūnsistēmu, bet citas satur vīrusa deaktivētu variantu. Šīs vakcīnas pašas par sevi nevar izraisīt saslimšanu. 

Tomēr tā dēvētās dzīvās novājinātās vakcīnas satur novājinātu slimību izraisošā vīrusa vai mikroorganisma variantu. Retos gadījumos tās var izraisīt vieglu saslimšanu cilvēkiem, kuriem slimības vai ārstēšanas dēļ ir novājināta imūnsistēma. Ja jūsu imūnsistēma ir novājināta, ir svarīgi, lai jūs ar savu ārstu apspriestu vakcinācijas ieguvumus un mīnusus.