Stingumkrampji
Kas ir stingumkrampji?
Stingumkrampji ir reta, dzīvībai bīstama slimība, ko izraisa baktērijas Clostridium tetani izdalītie toksīni.
Cilvēki saslimst ar stingumkrampjiem, kad dabiskā vidē esošās baktērijas iekļūst brūcē. Stingumkrampji nevar izplatīties no cilvēka uz cilvēku.
Plaši izplatīta vakcinācija nozīmē, ka ES/EEZ mūsdienās novēro ļoti maz stingumkrampju gadījumu.
Īss pārskats. Stingumkrampji Eiropā
- Baktēriju izraisīta slimība, kas skar nervu sistēmu
- Cilvēki inficējas, kad vidē esošās stingumkrampju baktērijas nonāk atklātā brūcē
- Stingumkrampji nevar izplatīties no cilvēka uz cilvēku
- Mazāk nekā 100 gadījumu katru gadu
- Ja stingumkrampji netiek nekavējoties ārstēti, iestājas nāve.
- Vakcinācija var novērst saslimšanu ar stingumkrampjiem un to komplikācijas
Kādi ir stingumkrampju simptomi?
Visatpazīstamākais stingumkrampju simptoms ir stīvs žoklis, kas apgrūtina mutes atvēršanu un aizvēršanu.
Citi simptomi ir:
- Muskuļu spazmas
- Apgrūtināta rīšana
- Krampji
- Paātrināta sirdsdarbība
- Apgrūtināta elpošana
- Drudzis
Kādas ir stingumkrampju komplikācijas?
Stingumkrampji var izraisīt nopietnas komplikācijas, kas galvenokārt saistītas ar muskuļu spazmām, piemēram:
- Nespēja uzturēt elpošanu
- Sirds mazspēja
- Smadzeņu bojājumi
- Pneimonija
- Elpceļu obstrukcija
- Kaulu lūzumi
- Muskuļu bojājumi
Ja laikus netiek ārstēti, stingumkrampji ir dzīvībai bīstama slimība.
Kā stingumkrampji izplatās?
Stingumkrampjus izraisa stingumkrampju baktēriju “sporas”, kas organismā nonāk caur atvērtu brūci. Šīs sporas ir līdzīgas sēklām, kas atrodas neaktīvā stāvoklī augsnē, mājas putekļos un dzīvnieku fekālijās. Pēc iekļūšanas organismā tās var attīstīties par dzīvām baktērijām.
Inficēšanās var notikt pēc ādas iegriezuma vai saskrāpējuma uz netīras virsmas vai arī tad, ja netīrumi vēlāk iekļūst brūcē. Jo dziļāka un netīrāka ir brūce, jo lielāks ir stingumkrampju attīstības risks.
Stingumkrampji nevar izplatīties no cilvēka uz cilvēku.
Kam ir risks inficēties ar stingumkrampjiem?
Ikviens var inficēties un saslimt ar stingumkrampjiem jebkurā vecumā. Tomēr visbiežāk tas notiek ar cilvēkiem, kuri bērnībā nav bijuši pilnībā vakcinēti vai kuriem nav veiktas nepieciešamās revakcinācijas. Īpaša uzmanība jāpievērš darbiniekiem, kuri pastāvīgi saskaras ar zemi un atkritumiem.
Lielākā daļa gadījumu tiek novēroti cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem. Iemesls var būt tas, ka viņu rezistence laika gaitā ir vājinājusies, īpaši, ja viņiem kopš bērnības nav bijusi revakcinācija.
Kā var novērst stingumkrampjus?
Vakcinācija ir visefektīvākā stingumkrampju profilakses metode. Vakcīna pret stingumkrampjiem ir daļa no bērnu vakcinācijas shēmas visās ES/EEZ dalībvalstīs, kas nozīmē, ka lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju ir aizsargāti pret šo slimību.
Vislabākais veids, kā novērst inficēšanos ar stingumkrampjiem, ir regulāri atjaunināt ieteicamās vakcīnas un balstvakcīnas pret šo slimību, kā ieteikts attiecīgajā reģionā.
Stingumkrampju profilaksei palīdz arī griezumu un skrāpējumu tīrīšana, tīrības uzturēšana un tūlītēja vēršanās pēc medicīniskās palīdzības dziļu brūču gadījumā.
Kā ārstē stingumkrampjus?
Stingumkrampji ir nopietna saslimšana, un, ja rodas simptomi, nepieciešama intensīva medicīniskā palīdzība. Ārstēšana parasti ietver:
- Zāles, kas neitralizē baktēriju radītos toksīnus.
- Nepieciešamības gadījumā elpošanas atbalstu
- Ķirurģiska operācija brūces, kuras rezultātā radusies infekcija, tīrīšanai
- Antibiotikas
- Gultasvieta tumšā, klusā vidē
- Muskuļu relaksants