Vējbakas (varicella).
Kas ir vējbakas?
Vējbakas ir ārkārtīgi izplatīta vīrusu infekcija, ko dēvē arī par varicella. Tā parasti izraisa vieglus simptomus un ir vislabāk atpazīstama pēc tā, ka uz ādas parādās niezoši pūslīšiem līdzīgi izsitumi. Tā skars lielāko daļu bērnu, kuri nav vakcinēti līdz 10 gadu vecumam. Pēc vējbaku pārslimošanas vīruss organismā saglabājas neaktīvs (bez simptomiem) un vēlāk dzīves gaitā bieži var izraisīt jostas rozi.
Dažās ES/EEZ valstīs vakcīna pret vējbakām ir iekļauta valsts vakcinācijas grafikosplānos.
Īss pārskats. Vējbakas Eiropā
- Vīrusa izraisīta ādas slimība
- Vējbakas izplatās pa gaisu vai ar inficētu virsmu starpniecību
- Tiek lēsts, ka bērnu vidū katru gadu ir miljoniem gadījumu.
- 90 % vējbaku gadījumu Eiropā skar bērnus/pusaudžus līdz 15 gadu vecumam.
- Vējbakas var novērst, vakcinējoties.
Kādi ir vējbaku simptomi?
Vējbaku infekcijas simptomi ir ļoti atpazīstami slimības izraisīto izsitumu dēļ. Visi simptomi uz ādas var parādīties vienlaikus. Izsitumu parasti nav uz plaukstām un pēdām. Pēc inficēšanās cilvēkiem pakāpeniski parādās vairāki simptomi:
- Drudzis
- Nogurums
- Galvassāpes
- Sāpes kuņģī
- Izsitumi uz ādas
- Ar šķidrumu pildīti pūslīši
- Kreveles pēc pūslīšu pārplīšanas
- Plankumaina āda
- Kraupjaini plankumi
- Rētas.
Kādas ir vējbaku komplikācijas?
Vējbakas visbiežāk sastopamas bērnu vidū un parasti pāriet pašas no sevis. Tomēr slimība var izraisīt nopietnākus simptomus un komplikācijas pieaugušajiem, galvenokārt grūtniecēm un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Komplikācijas ir ļoti retas, bet tās var būt šādas:
- Bakteriāla ādas vai asins infekcija
- Pneimonija (plaušu infekcija un iekaisums)
- Problēmas ar asins recēšanu
- Aknu problēmas
- Encefalīts (smadzeņu pietūkums un iekaisums)
- Cerebelīts (iekaisuma sindroms, kas izraisa smadzeņu darbības traucējumus)
Kā vējbakas izplatās?
Vējbaku vīruss ir ļoti lipīgs, un 96 % cilvēku, kuriem nav imunitātes vakcinācijas vai iepriekšējas inficēšanās dēļ, inficējas pēc saskares ar vīrusu. Vējbakas izplatās, fiziski saskaroties vai ieelpojot gaisu inficētas personas tuvumā, vai arī pieskaroties virsmām, ar kurām inficētā persona ir bijusi kontaktā.
Kam ir risks inficēties ar vējbakām?
Ikviens var saslimt ar vējbakām jebkurā vecumā, lai gan visbiežāk ar vējbakām slimo nevakcinēti bērni līdz 10 gadu vecumam.
Vējbakas rada lielāku risku grūtniecēm, jo viņām ir lielāka iespēja saslimt smagi un infekcijas rezultātā saskarties ar komplikācijām. Slimība var arī palielināt spontānā aborta risku un inficēt vēl nedzimušo bērnu. Šāds stāvoklis ir pazīstams kā “iedzimtas vējbakas”. Iedzimtas vējbakas ir reta slimība, bet var izraisīt smagus fiziskus un mācīšanās traucējumus uz visu mūžu.
Kā vējbakas var novērst?
Vakcinācija ir visefektīvākais vējbaku profilakses veids. Vējbaku vakcīna ir daļa no bērnu vakcinācijas grafika dažās ES/EEZ dalībvalstīs.
Izvairīšanās no saskarsmes ar cilvēkiem, kas slimo ar vējbakām vai jostas rozi (ko izraisa tas pats vīruss), var samazināt risku inficēties ar šo vīrusu. Cilvēki, kas slimo ar vējbakām, var izplatīt vīrusu jau vairākas dienas pirms tipisko izsitumu parādīšanās, tāpēc izvairīties no slimiem cilvēkiem ir grūti.
Kā ārstē vējbakas?
Tā kā vējbakas parasti izzūd pašas no sevis, īpaša ārstēšana nav nepieciešama, jo cilvēki atveseļojas paši. Lai cilvēkiem būtu vieglāk, var lietot bezrecepšu medikamentus drudža mazināšanai vai ziedes pret izsitumu izraisītu niezi. Lai novērstu rētu veidošanos, ieteicams nekasīt kreveles.
Bērniem/jauniešiem, kas jaunāki par 18 gadiem, vējbaku gadījumā nedrīkst lietot aspirīnu, jo tas var izraisīt bīstamu stāvokli, ko sauc par Reja sindromu.