B hepatīts

Kādas ir B hepatīta pazīmes un simptomi? 

Daudzām personām nav pazīmju vai simptomu, kas saistīti ar īstermiņa infekciju, bet tām, kurām tās ir, simptomi var būt šādi:

• dzelte (ādas vai acu baltumu dzeltēšana),
• tumšs urīns,
• nogurums,
• ēstgribas zudums,
• diskomforta sajūta vēderā,
• slikta dūša,
• vemšana,
• drudzis.

Kādas ir B hepatīta komplikācijas? 

Dažiem cilvēkiem var attīstīties hroniska vai ilgstoša infekcija. Jo jaunāka persona inficējas, jo lielāka ir varbūtība, ka tai attīstīsies hroniska B hepatīts. Piemēram, līdz 90 % zīdaiņu, kuri inficējušies ar vīrusu, var attīstīties hroniskas infekcijas, salīdzinot ar mazāk nekā 5 % inficētu pieaugušo.

Cilvēkiem ar hronisku infekciju ir lielāks komplikāciju pieauguma risks, tostarp ciroze (aknu audu rētošanās) un aknu vēzis (aknu šūnu karcinoma).

Kā B hepatīts izplatās? 

B hepatīts izplatās, nonākot saskarē ar inficētiem ķermeņa šķidrumiem, piemēram, asinīm vai seksuāla kontakta laikā. ES/EEZ visizplatītākais vīrusa pārnešanas veids ir seksuāla transmisija.

Retāk pārnešana notiek veselības aprūpes iestādēs nepietiekamas medicīniskā aprīkojuma sterilizācijas vai šļirču un adatu atkārtotas izmantošanas dēļ. Transmisija ar asins vai asins komponentu pārliešanu tagad Eiropā ir reti sastopama, pateicoties efektīvām asins drošuma programmām.

Vīrusu var pārnest arī dzemdību laikā. Eiropā tas notiek reti, pateicoties testa programmām grūtniecības laikā (pirmsdzemdību periodā) un vakcinācijai pēc dzimšanas, ja mātes testi ir pozitīvi. Tomēr transmisija no inficētas mātes uz bērnu grūtniecības vai dzemdības laikā (vertikāla pārnešana) joprojām ir viens no izplatītākajiem infekcijas ceļiem pasaulē.

Dažkārt ar vīrusu var arī inficēties koplietojot priekšmetus, kas ir kontaminēti ar inficētiem ķermeņa šķidrumiem. Priekšmeti, kas ievaino ādu vai gļotādu, piemēram, skuvekļi un zobu sukas, var izraisīt saskari ar inficētajām asinīm. 

Kuras personas ir pakļautas B hepatīta riskam?

Lai gan ikviens var tikt pakļauts B hepatīta inficēšanās riskam, lielāks risks ir šādām grupām:

• personām, kuriem ir seksuāli kontakti ar cilvēkiem ar B hepatītu;
• cilvēkiem, kuri injicē narkotikas vai kopīgi lieto adatas, šļirces un cita veida narkotiku aprīkojumu;
• zīdaiņiem, kuri dzimuši mātēm ar B hepatītu ;
• cilvēkiem, kuri dzīvo kopā ar kādu, kam ir B hepatīts;
• noteiktām pacientu grupām, piemēram, diabēta slimniekiem vai pacientiem, kuriem tiek veikta dialīze; 
• veselības aprūpes darbiniekiem, kuri pakļauti saskarei ar asinīm vai citiem cilvēka bioloģiskajiem šķidrumiem.

Kā var novērst B hepatītu? 

Vakcinācija pret B hepatītu ir visefektīvākais veids, kā novērst infekciju. Drošas un efektīvas vakcīnas nodrošina augstu aizsardzības līmeni, un lielākā daļa Eiropas valstu ir īstenojušas vispārējas bērnu vakcinācijas programmas pret B hepatītu.

No tā var izvairīties arī ar

• drošas injekcijas metodēm;
• drošāku seksu;
• visaptverošām asins drošuma stratēģijām;
• spēcīgu infekciju kontroli veselības aprūpes iestādēs.

Kā ārstē B hepatītu? 

Lielākā daļa pacientu nesaņem īpašu pretvīrusu terapiju akūta B hepatīta ārstēšanai un saņem atbalstošu aprūpi, pamatojoties uz simptomiem.

Hronisku B hepatīta infekciju var ārstēt ar pretvīrusu zālēm. Ārstēšana neizārstē cilvēku no infekcijas, bet tā var palēnināt vai apturēt cirozes progresēšanu, samazināt aknu vēža iespējamību un uzlabot dzīvi ilgtermiņā.