Gripa

Kādi ir gripas simptomi?

Ne visi, kuri inficēti ar gripas vīrusu, saslimst. Cilvēkiem, kuri jūtas slikti, visbiežākie simptomi ir:

• drudzis vai savārgums;
• galvassāpes;
• muskuļu sāpes;
• kopumā slikta pašsajūta;
• iesnas;
• sāpes kaklā;
• klepus.

Slimības nopietnības pakāpes var būt ļoti dažādas – no slimības bez simptomiem līdz smagai saslimšanai. Vieglos gadījumos simptomi parasti izzūd bez ārstēšanas nedēļas laikā pēc saslimšanas.

Kādas ir gripas komplikācijas?

Gripas komplikācijas ietver, cita starpā, pneimoniju un encefalītu (smadzeņu iekaisumu).

Smagu slimības gaitu un komplikācijas biežāk novēro ļoti jauniem zīdaiņiem, slimīgiem vecāka gadagājuma cilvēkiem un noteiktām medicīniskā riska grupām. Tomēr apmēram pusei bērnu un darbspējas vecuma pieaugušo, kuriem ir nepieciešama intensīvā aprūpe, nav bijis iepriekšēju veselības problēmu.

Kā gripa izplatās?

Gripa viegli izplatās no cilvēka uz cilvēku, galvenokārt nonākot tiešā saskarē ar inficēto pacientu sekrētiem, piemēram, šķidruma pilieniem, kas rodas, viņiem klepojot vai izelpojot. Tā izplatās arī ar sekrētiem uz plaukstām, audiem un virsmām, kam cilvēki pieskaras.

Kurām personām pastāv gripas risks?

Aptuveni 20 % iedzīvotāju katru gadu inficējas ar gripu, un vienam no četriem inficētajiem ir slimības simptomi.

Tā kā bērniem vēl nav attīstījusies imūnsistēma, viņi inficējas mazliet biežāk nekā pieaugušie. Turklāt bērniem pastāv lielāka inficēšanās iespēja, jo viņiem ir vājākas praktiskās higiēnas iemaņas.

Augsta riska grupas ir:

• vecāka gadagājuma cilvēki;
• jebkura vecuma cilvēki ar hroniskām slimībām (piemēram, sirds slimību, plaušu un elpceļu problēmām, diabētu vai imūnsistēmas problēmām),
• grūtnieces,
• bērni, kuri jaunāki par pieciem gadiem.

Šiem cilvēkiem ir lielāka smagas saslimšanas iespēja nekā veseliem cilvēkiem.

Kā var novērst gripu?

Vakcinācija ir visefektīvākais gripas profilakses veids. ES dalībvalstis iesaka vakcinēties pret sezonālo gripu riska grupām, piemēram, vecākiem pieaugušajiem (vecumā no ≥ 50 līdz ≥ 65 gadiem atkarībā no valsts) un personām ar hroniskām saslimšanām.

Turklāt Pasaules Veselības organizācija (PVO) un ES (1) iesaka valstīm uzlabot vakcinācijas pieejamību veselības aprūpes darbiniekiem. Lielākā daļa ES dalībvalstu ievēro PVO ieteikumu vakcinēt grūtnieces, un dažas valstis ievēro ieteikumu vakcinēt veselus bērnus no sešu mēnešu līdz piecu gadu vecumam.

Tā kā gripas vīrusi pastāvīgi attīstās, sezonālās gripas vakcīna ik gadu ir jāatjaunina.

Kā ārstē gripu?

Vairumā gripas gadījumu pacientiem iesaka ievērot gultas režīmu un dzert daudz šķidruma, lai mazinātu simptomus. Pacientam paliekot mājās, mazinās arī risks inficēt citus. Pacientiem iesaka konsultēties ar ārstu, ja viņu stāvoklis turpina pasliktināties.

Pretvīrusu zāles ir drošs un efektīvs gripas ārstēšanas līdzeklis, lietojot tās pēc saslimšanas pēc iespējas ātrāk. Tās parasti tiek ieteiktas hospitalizētiem pacientiem, smagos vai ātri progresējošos gadījumos un augsta riska grupām. (2).

Dažos gadījumos pacientiem pēc gripas infekcijas rodas bakteriālas komplikācijas, un viņi jāārstē ar antibiotikām.

Atsauces:

(1) ES Padomes ieteikums par vakcināciju pret sezonālo gripu [https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32009H101…]

(2) Infografika: How do antivirals treat and protect against influenza? (europa.eu)

Plašāka informācija pieejama ECDC tīmekļa vietnē: https://www.ecdc.europa.eu/en/seasonal-influenza/facts/factsheet