Cilvēka papilomas vīruss (HPV)

Faktu lapa

What is HPV?

Human papillomavirus (HPV) infection is a viral infection that is mainly sexually transmitted by direct contact with an infected person. It is the most common sexually transmitted infection worldwide.

There are more than 100 types of HPV viruses. About 40 of them can infect the genitals. At least 14 HPV types, classified as ‘high risk’, can cause cancer, such as cervical cancer in women. Cervical cancer (cancer of the neck of the womb) is the most common cancer after breast cancer to affect women aged 15–44 years in Europe (1). The ‘high risk’ HPV types can also cause anal and genital cancers, and some cancers of the head and neck, in both men and women. The 'low risk' HPV types can cause genital and anal warts. 

At a glance: HPV in Europe

  • Sexually transmitted infection caused by a virus
  • HPV can cause cancer in men and women.
  • HPV causes over 60 000 new cancer cases every year
  • Vaccination can prevent HPV and its complications 
  • Widespread vaccination could prevent 90% of cervical cancers by 2030.

Find out more about HPV vaccines in your country.

symptoms smaller illustration

Kādi ir HPV simptomi?

Vairumā gadījumu HPV infekcija pazūd pati no sevis, neradot acīmredzamus simptomus vai kādas problēmas. Tomēr dažreiz HPV infekcija var saglabāties un pēc dažiem gadiem izraisīt kādas no turpmāk norādītajām komplikācijām.

Kādas ir HPV komplikācijas?

Ja HPV infekcija neizzūd, tā var radīt:

  • dzemdes kakla un citu veidu vēzi (piem., vulvas, maksts un dzimumlocekļa vēzi un dažu veidu galvas un kakla vēzi)
  • dzimumorgānu un anālās atveres kārpas

 

couple illustration

Kā HPV izplatās?

HPV izplatās tieša kontakta ceļā, galvenokārt seksuāla kontakta ceļā ar personu, kurai ir vīruss.

Kurām personām pastāv HPV risks?

Jebkurai seksuāli aktīvai personai ir risks saslimt ar HPV.

process of vaccination illustration

Kā var novērst HPV?

Vakcinējot meitenes un zēnus pret HPV, var novērst HPV infekciju un līdz ar to ar HPV saistītas slimības abiem dzimumiem, tostarp dzimumorgānu un anālās atveres kārpas, dzemdes kakla vēzi un HPV izraisītu citu veidu vēzi. Parasti HPV vakcināciju veic vecumā no 9 līdz 14 gadiem atbilstoši valsts vakcinācijas grafikam.

Prezervatīvu lietošana nenodrošina 100 % aizsardzību no vīrusa. Tas ir tāpēc, ka HPV nereti var inficēt prezervatīva nenosegto apkārtējo ādu.

Kā ārstē HPV?

Pret pašu vīrusu ārstēšanas nav, taču dažādos veidos var ārstēt HPV izraisītās veselības problēmas. Dzimumorgānu kārpas var ārstēt ar zālēm vai operācijas ceļā. Par konkrētām ārstēšanas iespējām jākonsultējas ar veselības aprūpes speciālistu.

Dzemdes kakla vēzi un dzemdes kaklā esošos audus, ko dēvē par “pirmsvēža veidojumiem”, var agrīni identificēt, veicot dzemdes kakla skrīningu, un ārstēt. Šāda iespēja sievietēm tiek piedāvāta atbilstoši valstu ieteikumiem. Citus ar HPV saistīta vēža veidus arī ir vieglāk izārstēt, ja tos diagnosticē un ārstē agrīnā stadijā, taču šo veidu vēžiem nav specifisku skrīninga programmu.

Kas ir HPV?

Cilvēka papilomas vīrusa (HPV) infekcija ir vīrusu infekcija, kas galvenokārt tiek pārnesta seksuāla kontakta ceļā, nonākot tiešā kontaktā ar inficēto personu. Tā ir visizplatītākā seksuāli transmisīvā infekcija pasaulē.

Pastāv vairāk nekā 100 HPV vīrusu veidu. Aptuveni 40 no tiem var inficēt dzimumorgānus. Vismaz 14 HPV veidi, kas klasificēti kā augsta riska veidi, var izraisīt vēzi, piemēram, dzemdes kakla vēzi sievietēm. Dzemdes kakla vēzis ir Eiropā otrs izplatītākais vēzis pēc krūts vēža un tas visvairāk skar sievietes vecumā no 15 līdz 44 gadiem (1). “Augsta riska” HPV veidi var izraisīt arī tūpļa vēzi un dzimumorgānu vēzi, ka arī dažu veidu galvas un kakla vēzi gan sievietēm, gan vīriešiem. “Zema riska” HPV veidi var izraisīt dzimumorgānu un anālās atveres kārpas.

Šis videomateriāls ir pieejams 24 ES valodās. Uzlieciet subtitrus savā valodā.

--------------------------------------------------------------------

Atsauce:

(1) GLOBOCAN — Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra — IARC: https://gco.iarc.fr/today/home (EN)

Piezīme: šīs faktu lapas informācija ir paredzēta vispārīgas informēšanas nolūkos, un ar to nedrīkst aizstāt veselības aprūpes speciālista individuālu ekspertīzi un spriedumu.

Vairāk faktu lapu

A hepatīts

Galvenie fakti par A hepatītu, simptomiem, komplikācijām, riska faktoriem, tā izplatīšanos, profilaksi un ārstēšanu.

B tipa Haemophilus influenzae (Hib)

Galvenie fakti par B tipa Haemophilus influenzae (Hib), simptomiem, komplikācijām, riska faktoriem, tās izplatīšanos, profilaksi un ārstēšanu.

Difterija

Galvenie fakti par difteriju, simptomiem, komplikācijām, riska faktoriem, tās izplatīšanos, profilaksi un ārstēšanu.

Page last updated 13 Mar 2020